Servitūts
Lietu tiesība, kas piešķir tiesības lietot svešu nekustamo īpašumu noteiktā veidā, piemēram, piekļuvei vai komunikāciju izbūvei.
Servitūts ir lietu tiesība, kas apgrūtina vienu nekustamo īpašumu (kalpojošo) par labu citam nekustamajam īpašumam (valdošajam) vai konkrētai personai. Servitūts piešķir tiesības izmantot svešu īpašumu noteiktā veidā.
Servitūtu veidi:
- Ceļa servitūts - tiesības braukt vai iet pāri svešam īpašumam
- Komunālās infrastruktūras servitūts - tiesības izvietot cauruļvadus, kabeļus
- Ūdens servitūts - tiesības izmantot ūdens avotu vai novadīt ūdeni
- Skatu servitūts - aizliegums aizbūvēt skatu
- Apbūves servitūts - ierobežojumi būvniecībai
Servitūta nodibināšana:
Servitūtu var nodibināt:
- Ar līgumu - vienošanās starp īpašniekiem
- Ar tiesas spriedumu - piespiedu kārtā, ja nav citas piekļuves
- Ar testamentu - mantojuma ietvaros
- Ar ieilgumu - ilgstoša lietošana noteiktos apstākļos
Servitūta reģistrācija:
Lai servitūts būtu spēkā pret trešajām personām, tas jāreģistrē zemesgrāmatā. Reģistrācijai nepieciešams:
- Līgums vai tiesas spriedums
- Servitūta plāns (sagatavo mērnieks)
- Īpašnieku piekrišana
Servitūta attēlošana:
Servitūti tiek attēloti zemes robežu plānā un kadastrā. Mērnieks nosaka servitūta precīzo novietojumu un platību, kas nepieciešams tā reģistrācijai.
Servitūta izbeigšana:
- Ja valdošais un kalpojošais īpašums apvienojas vienā īpašumā
- Ja servitūta lietotājs atsakās no savām tiesībām
- Ja beidzas termiņš (terminētos servitūtos)
- Ar tiesas spriedumu
Servitūti būtiski ietekmē nekustamā īpašuma vērtību un izmantošanas iespējas, tāpēc pirms īpašuma iegādes ir svarīgi pārbaudīt zemesgrāmatas ierakstus.