Servitūts ir lietu tiesība, kas apgrūtina vienu nekustamo īpašumu (kalpojošo) par labu citam nekustamajam īpašumam (valdošajam) vai konkrētai personai. Servitūts piešķir tiesības izmantot svešu īpašumu noteiktā veidā.
Servitūtu veidi:
- Ceļa servitūts - tiesības braukt vai iet pāri svešam īpašumam
- Komunālās infrastruktūras servitūts - tiesības izvietot cauruļvadus, kabeļus
- Ūdens servitūts - tiesības izmantot ūdens avotu vai novadīt ūdeni
- Skatu servitūts - aizliegums aizbūvēt skatu
- Apbūves servitūts - ierobežojumi būvniecībai
Servitūta nodibināšana:
Servitūtu var nodibināt:
- Ar līgumu - vienošanās starp īpašniekiem
- Ar tiesas spriedumu - piespiedu kārtā, ja nav citas piekļuves
- Ar testamentu - mantojuma ietvaros
- Ar ieilgumu - ilgstoša lietošana noteiktos apstākļos
Servitūta reģistrācija:
Lai servitūts būtu spēkā pret trešajām personām, tas jāreģistrē zemesgrāmatā. Reģistrācijai nepieciešams:
- Līgums vai tiesas spriedums
- Servitūta plāns (sagatavo mērnieks)
- Īpašnieku piekrišana
Servitūta attēlošana:
Servitūti tiek attēloti zemes robežu plānā un kadastrā. Mērnieks nosaka servitūta precīzo novietojumu un platību, kas nepieciešams tā reģistrācijai.
Servitūta izbeigšana:
- Ja valdošais un kalpojošais īpašums apvienojas vienā īpašumā
- Ja servitūta lietotājs atsakās no savām tiesībām
- Ja beidzas termiņš (terminētos servitūtos)
- Ar tiesas spriedumu
Servitūti būtiski ietekmē nekustamā īpašuma vērtību un izmantošanas iespējas, tāpēc pirms īpašuma iegādes ir svarīgi pārbaudīt zemesgrāmatas ierakstus.