Zemesgrāmata ir publisks reģistrs, kurā tiek ierakstītas un nostiprinātas tiesības uz nekustamo īpašumu. Zemesgrāmatu vada rajonu (pilsētu) tiesas, un tā nodrošina nekustamā īpašuma tiesību publisko ticamību.
Ko reģistrē zemesgrāmatā?
- Īpašuma tiesības - kas ir nekustamā īpašuma īpašnieks
- Apgrūtinājumi - hipotēkas, servitūti, apbūves tiesības
- Aizliegumi - atsavināšanas aizliegumi, arestu atzīmes
- Lietu tiesības - nomas un īres tiesības
- Citas tiesības - pirmpirkuma tiesības, uztura līgumi
Zemesgrāmatas struktūra:
Katram nekustamajam īpašumam ir savs nodalījums, kas satur:
- I daļa - nekustamā īpašuma apraksts, kadastra numurs
- II daļa - īpašnieka dati, iegūšanas pamats
- III daļa - apgrūtinājumi un lietu tiesības
- IV daļa - aizliegumi un atzīmes
Zemesgrāmatas nozīme:
- Tiesiskā noteiktība - ieraksts apliecina tiesības
- Publiskā ticamība - trešās personas var paļauties uz ierakstiem
- Aizsardzība - īpašuma tiesību aizsardzība pret pretenzijām
- Darījumu drošība - pircējs var pārbaudīt īpašuma statusu
Kā piekļūt zemesgrāmatas datiem?
- E-pakalpojumi portāls - elektroniskais nodalījuma izraksts
- Tiesas kancelejas - klātienē
- Zvērināti notāri - darījumu noformēšanā
Saistība ar kadastrālo uzmērīšanu:
Lai reģistrētu jaunus zemes gabalus vai veiktu izmaiņas, nepieciešams mērnieka sagatavots zemes robežu plāns. Kadastra un zemesgrāmatas dati ir savstarpēji saistīti un papildina viens otru.