Atpakaļ uz vārdnīcu
Kadastrālā mērniecība
Zemesgrāmata
Publisks reģistrs, kurā tiek ierakstītas un nostiprinātas tiesības uz nekustamo īpašumu Latvijā.
Zemesgrāmata ir publisks reģistrs, kurā tiek ierakstītas un nostiprinātas tiesības uz nekustamo īpašumu. Zemesgrāmatu vada rajonu (pilsētu) tiesas, un tā nodrošina nekustamā īpašuma tiesību publisko ticamību.
Ko reģistrē zemesgrāmatā?
- Īpašuma tiesības - kas ir nekustamā īpašuma īpašnieks
- Apgrūtinājumi - hipotēkas, servitūti, apbūves tiesības
- Aizliegumi - atsavināšanas aizliegumi, arestu atzīmes
- Lietu tiesības - nomas un īres tiesības
- Citas tiesības - pirmpirkuma tiesības, uztura līgumi
Zemesgrāmatas struktūra:
Katram nekustamajam īpašumam ir savs nodalījums, kas satur:
- I daļa - nekustamā īpašuma apraksts, kadastra numurs
- II daļa - īpašnieka dati, iegūšanas pamats
- III daļa - apgrūtinājumi un lietu tiesības
- IV daļa - aizliegumi un atzīmes
Zemesgrāmatas nozīme:
- Tiesiskā noteiktība - ieraksts apliecina tiesības
- Publiskā ticamība - trešās personas var paļauties uz ierakstiem
- Aizsardzība - īpašuma tiesību aizsardzība pret pretenzijām
- Darījumu drošība - pircējs var pārbaudīt īpašuma statusu
Kā piekļūt zemesgrāmatas datiem?
- E-pakalpojumi portāls - elektroniskais nodalījuma izraksts
- Tiesas kancelejas - klātienē
- Zvērināti notāri - darījumu noformēšanā
Saistība ar kadastrālo uzmērīšanu:
Lai reģistrētu jaunus zemes gabalus vai veiktu izmaiņas, nepieciešams mērnieka sagatavots zemes robežu plāns. Kadastra un zemesgrāmatas dati ir savstarpēji saistīti un papildina viens otru.