Nivelēšana ir viena no precīzākajām ģeodēziskajām metodēm augstumu noteikšanai. Metode balstās uz horizontālas vizūras līnijas izmantošanu augstumu starpības mērīšanai starp punktiem.
Nivelēšanas veidi:
- Ģeometriskā nivelēšana - visaugstākā precizitāte, izmanto nivelieri un mērstabu
- Trigonometriskā nivelēšana - izmanto tahimetru, mazāka precizitāte bet lielāks attālums
- Barometriskā nivelēšana - atmosfēras spiediena mērījumi, zema precizitāte
- Hidrostatiskā nivelēšana - ar savienotiem traukiem, augsta precizitāte īpašos apstākļos
Nivelēšanas precizitātes klases:
- I klase - augstākā precizitāte (±0.5 mm/km), valsts nivelēšanas tīkls
- II klase - augsta precizitāte (±2 mm/km)
- III klase - tehniskā nivelēšana (±5 mm/km)
- IV klase - inženiertehniskā nivelēšana (±10 mm/km)
Kad nivelēšana ir nepieciešama?
- Būvniecībā - ēku un konstrukciju novietošana pareizā augstumā
- Ceļu būvniecībā - trases vertikālā profila izveide
- Meliorācijā - noteces sistēmu projektēšana
- Deformāciju uzraudzībā - būvju nosēdumu mērīšana
- Topogrāfiskajā uzmērīšanā - precīzu augstumu noteikšana
Nivelēšanas process:
- Niveliera uzstādīšana starp diviem punktiem
- Nolasījuma ņemšana uz aizmugures punkta
- Nolasījuma ņemšana uz priekšējā punkta
- Augstumu starpības aprēķināšana
- Pāreja uz nākamo stāvokli
Latvijas nivelēšanas tīkls:
Latvijā darbojas valsts nivelēšanas tīkls ar vairāk nekā 6000 reperiem. Tīkls nodrošina augstas precizitātes augstumu atskaites sistēmu visā valsts teritorijā un tiek regulāri aktualizēts.