Atpakaļ uz vārdnīcu
Vispārīgie termini
Augstums
Vertikālais attālums no noteikta references līmeņa (parasti jūras līmeņa) līdz konkrētam punktam uz Zemes virsmas.
Augstums ģeodēzijā ir punkta vertikālais attālums no noteikta references līmeņa. Latvijā par references līmeni tiek izmantots Baltijas jūras līmenis (Baltijas augstumu sistēma 1977 - BAS-77).
Augstuma veidi:
- Absolūtais augstums - augstums virs vidējā jūras līmeņa
- Relatīvais augstums - augstuma starpība starp diviem punktiem
- Elipsoīda augstums - augstums virs matemātiskā Zemes modeļa (elipsoīda)
- Ortometriskais augstums - augstums, ko nosaka ar nivelēšanu
Augstuma nozīme mērniecībā:
Precīza augstuma informācija ir būtiska daudzos gadījumos:
- Būvniecībā - ēku un infrastruktūras pareizam novietojumam
- Meliorācijā - ūdens noteces sistēmu projektēšanai
- Ceļu būvniecībā - trases vertikālā profila plānošanai
- Topogrāfiskajā uzmērīšanā - reljefa attēlošanai
- Plūdu risku novērtēšanā - kritisko zonu noteikšanai
Augstuma noteikšanas metodes:
- Ģeometriskā nivelēšana - visaugstākā precizitāte, izmanto nivelieri
- Trigonometriskā nivelēšana - ar tahimetru, mazāka precizitāte
- GNSS mērījumi - ātra metode ar labu precizitāti
- LiDAR - masveidīga augstumu datu ieguve
Latvijas augstumu sistēma:
Latvijā oficiāli tiek izmantota Latvijas normālo augstumu sistēma LAS-2000,5, kas balstās uz Eiropas Vertikālo references sistēmu (EVRS). Augstumi tiek noteikti ar milimetru precizitāti, izmantojot valsts nivelēšanas tīkla punktus.