Augstums ģeodēzijā ir punkta vertikālais attālums no noteikta references līmeņa. Latvijā par references līmeni tiek izmantots Baltijas jūras līmenis (Baltijas augstumu sistēma 1977 - BAS-77).
Augstuma veidi:
- Absolūtais augstums - augstums virs vidējā jūras līmeņa
- Relatīvais augstums - augstuma starpība starp diviem punktiem
- Elipsoīda augstums - augstums virs matemātiskā Zemes modeļa (elipsoīda)
- Ortometriskais augstums - augstums, ko nosaka ar nivelēšanu
Augstuma nozīme mērniecībā:
Precīza augstuma informācija ir būtiska daudzos gadījumos:
- Būvniecībā - ēku un infrastruktūras pareizam novietojumam
- Meliorācijā - ūdens noteces sistēmu projektēšanai
- Ceļu būvniecībā - trases vertikālā profila plānošanai
- Topogrāfiskajā uzmērīšanā - reljefa attēlošanai
- Plūdu risku novērtēšanā - kritisko zonu noteikšanai
Augstuma noteikšanas metodes:
- Ģeometriskā nivelēšana - visaugstākā precizitāte, izmanto nivelieri
- Trigonometriskā nivelēšana - ar tahimetru, mazāka precizitāte
- GNSS mērījumi - ātra metode ar labu precizitāti
- LiDAR - masveidīga augstumu datu ieguve
Latvijas augstumu sistēma:
Latvijā oficiāli tiek izmantota Latvijas normālo augstumu sistēma LAS-2000,5, kas balstās uz Eiropas Vertikālo references sistēmu (EVRS). Augstumi tiek noteikti ar milimetru precizitāti, izmantojot valsts nivelēšanas tīkla punktus.