Atpakaļ uz vārdnīcu
Vispārīgie termini
Mērījumu kļūda
Starpība starp izmērīto vērtību un patieso vērtību, kas rodas no dažādiem faktoriem mērīšanas procesā.
Mērījumu kļūda ir neizbēgama mērīšanas procesa sastāvdaļa. Visi mērījumi satur noteiktu kļūdas komponenti, un mērnieka uzdevums ir šīs kļūdas minimizēt un kontrolēt, lai nodrošinātu rezultātu atbilstību prasībām.
Kļūdu veidi:
- Sistemātiskās kļūdas - pastāvīgas vai prognozējamas novirzes
- Nejaušās kļūdas - neparedzamas svārstības ap vidējo
- Rupjas kļūdas - acīmredzami nepareizi mērījumi
Sistemātisko kļūdu avoti:
- Instrumentu kļūdas - nekalibrēti instrumenti, nolietojums
- Metodiskās kļūdas - nepareiza mērīšanas metode
- Vides kļūdas - temperatūras, atmosfēras spiediena ietekme
- Personīgās kļūdas - operatora sistemātiskas novirzes
Nejaušo kļūdu avoti:
- Instrumentu iestādīšanas neprecizitāte
- Vizēšanas neprecizitāte
- Nolasīšanas neprecizitāte
- Atmosfēras svārstības
Kļūdu novēršana un kontrole:
- Kalibrācija - regulāra instrumentu pārbaude
- Pareiza metodika - atbilstošu metožu izvēle
- Atkārtoti mērījumi - statistiska analīze
- Kontrolmērījumi - pārbaude uz zināmiem punktiem
- Izlīdzināšana - kļūdu sadalīšana
Kļūdu izplatīšanās:
Mērniecībā kļūdas summējas pēc noteiktiem likumiem:
- Sistemātiskās kļūdas summējas tieši
- Nejaušās kļūdas summējas kvadrātiski (√(σ₁² + σ₂² + ...))
- Jo vairāk mērījumu, jo mazāka kopējā nejaušā kļūda
Pieļaujamās kļūdas:
- Kadastrālā uzmērīšana - ±5 cm (pilsētās), ±10 cm (laukos)
- Topogrāfiskā uzmērīšana - 0.4mm × M (mērogs)
- Nivelēšana III klase - ±10mm × √L(km)
- Būvniecības nospraušana - atkarīga no konstrukcijas
Izpratne par kļūdu avotiem un to kontroles metodēm ir būtiska profesionālā mērnieka kompetence.