Precizitāte

Precizitāte un pareizība ir divi atšķirīgi mērījumu kvalitātes raksturlielumi, kas bieži tiek jaukti. Mērniecībā abu šo parametru izpratne ir būtiska kvalitatīvu rezultātu nodrošināšanai.

Precizitāte vs pareizība:

• Pareizība (accuracy) - cik tuvu mērījums ir patiesajai vērtībai
• Precizitāte (precision) - cik atkārtojami ir mērījumi (izkliedēšanās)
• Mērījumi var būt precīzi, bet nepareizi (sistemātiska kļūda)
• Ideāli mērījumi ir gan pareizi, gan precīzi

Precizitātes izteikšana:

• Standartnovirze (σ) - statistisks izkliedes rādītājs
• Vidējā kvadrātiskā kļūda (RMS)
• Ticamības intervāls - 68%, 95%, 99%
• Absolūtā kļūda - mm, cm, m
• Relatīvā kļūda - ppm (parts per million)

Precizitātes prasības mērniecībā:

• Kadastrālā uzmērīšana - ±5 cm robežpunktiem
• Topogrāfiskā uzmērīšana - atkarīga no mēroga
• Inženierģeodēzija - līdz ±1 mm specifiskos darbos
• Deformāciju mērījumi - submilimetru precizitāte

Faktori, kas ietekmē precizitāti:

• Instrumentu kvalitāte - klases un kalibrācija
• Mērīšanas metode - metodes izvēle
• Vides apstākļi - temperatūra, vējš, redzamība
• Operatora prasmes - pieredze un rūpība
• Ģeometrija - satelītu izvietojums, leņķi

Precizitātes kontrole:

• Atkārtoti mērījumi uz kontrolpunktiem
• Poligonu slēgšanas kļūdu analīze
• Salīdzinājums ar augstākas precizitātes datiem
• Statistiskā datu analīze

Instrumentu precizitāte:

• GNSS RTK - 1-3 cm horizontāli, 2-5 cm vertikāli
• Tahimetrs - 2-5 mm + 2ppm attālumiem, 1-5" leņķiem
• Nivelieris - 0.3-3 mm/km
• LiDAR - 1-3 cm skenēšanas punktiem

Mērījumu precizitātes nodrošināšana ir mērnieka galvenais uzdevums, un tā tiešā veidā ietekmē darbu kvalitāti un juridisko spēku.