Atpakaļ uz vārdnīcu
Inženierģeodēzija

Vertikālā plānošana

Būvniecības projektēšanas posms, kurā nosaka zemes virsmas pārveidojumus un augstumu atzīmes labiekārtojumam un ūdens novadīšanai.

Vertikālā plānošana ir būvniecības projektēšanas un realizācijas posms, kurā tiek noteikts, kā pārveidot esošo zemes virsmu, lai nodrošinātu ūdens noteci, piekļuvi ēkām un labiekārtojuma funkcionālās prasības.

Vertikālās plānošanas uzdevumi:

  • Ūdens novadīšana - virsūdeņu noteces nodrošināšana
  • Piebrauktuves - transporta un gājēju piekļuve
  • Ēku aizsardzība - novērst ūdens iekļūšanu
  • Zemes darbu optimizācija - izceltās un ievestās zemes balans
  • Labiekārtojums - funkcionāla un estētiska vide

Vertikālās plānošanas elementi:

  • Projektētie augstumi - atzīmes konkrētos punktos
  • Slīpumi - virsmu kritumi procentos vai grādos
  • Noteces virzieni - ūdens tecēšanas trajektorijas
  • Projektētās horizontāles - plānotās reljefa līnijas

Normatīvās prasības:

  • Minimālais slīpums bruģētām virsmām - 0.5-1%
  • Maksimālais slīpums piebrauktuvēm - 10-15%
  • Slīpums no ēkas - vismaz 2% pirmajos metros
  • Aklās zonas minimālais platums - 0.8-1.0 m

Projektēšanas process:

  1. Esošā reljefa izpēte (topogrāfiskais plāns)
  2. Ēku nulles atzīmju noteikšana
  3. Noteces shēmas izstrāde
  4. Projektēto augstumu aprēķins
  5. Zemes darbu kubatūras aprēķins
  6. Vertikālās plānošanas plāna izstrāde

Saistība ar mērniecību:

  • Topogrāfiskais plāns - pamats vertikālai plānošanai
  • Augstumu nospraušana - projektēto atzīmju novietošana
  • Izpildmērījumi - izpildīto zemes darbu kontrole
  • Kubatūras kontrole - veikto darbu apjomu pārbaude

Biežākās problēmas:

  • Nepietiekams slīpums ūdens novadīšanai
  • Ūdens teces virziens uz blakus īpašumiem
  • Neizlīdzināts zemes darbu balans
  • Ēku nulles atzīmju neatbilstība

Pareizi izstrādāta vertikālā plānošana nodrošina ēkas un teritorijas ilgtspējīgu funkcionēšanu un novērš ūdens radītus bojājumus.

Vertikālā plānošana - Mērniecības Vārdnīca | Topoprojekts