Atpakaļ uz vārdnīcu
Kadastrālā mērniecība
Robežzīme
Fiziska zīme (stabs, akmens, metāla repera tapa), kas apzīmē zemes gabala robežpunkta atrašanās vietu apvidū.
Robežzīme ir fiziska zīme, kas apvidū norāda zemes gabala robežpunkta precīzu atrašanās vietu. Robežzīmes ir būtiskas zemes īpašumu robežu identificēšanai un saglabāšanai.
Robežzīmju veidi Latvijā:
- Betona stabi - visbiežāk izmantotās robežzīmes lauku teritorijās
- Metāla tapas - izmanto cietā segumā (asfaltā, betonā)
- Dzelzs caurules - ieraktas zemē ar betona pamatni
- Dabīgie objekti - koki, akmeņi (retāk izmantoti mūsdienās)
- Marķēti punkti - krāsotas zīmes uz ēkām vai konstrukcijām
Robežzīmju prasības:
- Jābūt ilgmūžīgām un izturīgām pret laika apstākļiem
- Jābūt viegli atrodamām apvidū
- Jāatbilst normatīvo aktu prasībām
- Jābūt precīzi novietotām uz robežlīnijas
Robežzīmju uzstādīšana:
Robežzīmes uzstāda sertificēts mērnieks kadastrālās uzmērīšanas laikā. Process ietver:
- Robežpunkta koordinātu precīzu noteikšanu
- Atbilstošas robežzīmes izvēli
- Robežzīmes nostipināšanu zemē
- Dokumentēšanu zemes robežu plānā
Robežzīmju aizsardzība:
Saskaņā ar Latvijas likumdošanu:
- Robežzīmes ir zemes īpašuma sastāvdaļa
- To patvaļīga pārvietošana vai iznīcināšana ir aizliegta
- Par robežzīmju bojāšanu paredzēta administratīvā atbildība
- Īpašniekam ir pienākums uzturēt robežzīmes kārtībā
Pazudušu robežzīmju atjaunošana:
Ja robežzīme ir pazudusi vai bojāta, to var atjaunot sertificēts mērnieks, pamatojoties uz zemes robežu plānā norādītajām koordinātām. Šis process prasa atkārtotu mērniecības darbu veikšanu.