Atpakaļ uz vārdnīcu
Vispārīgie termini
Koordinātu sistēma
Matemātiska sistēma, kas ļauj unikāli noteikt jebkura punkta atrašanās vietu, izmantojot skaitliskas vērtības.
Koordinātu sistēma ir matemātiska sistēma, kas ļauj unikāli aprakstīt punktu atrašanās vietas telpā vai plaknē, izmantojot skaitliskas vērtības (koordinātas). Ģeodēzijā un mērniecībā koordinātu sistēmas ir fundamentāls pamats visiem mērījumiem.
Koordinātu sistēmu veidi:
- Ģeogrāfiskā sistēma - platums un garums grādos (φ, λ)
- Taisnleņķa sistēma - X, Y koordinātas metros
- Polārā sistēma - attālums un leņķis no sākuma punkta
- Telpiskā sistēma - X, Y, Z koordinātas 3D telpā
Latvijā izmantotās koordinātu sistēmas:
- LKS-92 - Latvijas ģeodēziskā koordinātu sistēma (oficiālā)
- WGS-84 - globālā sistēma, ko izmanto GPS
- ETRS89 - Eiropas terrestriālā references sistēma
- UTM - Universālā transversālā Merkatora projekcija
LKS-92 raksturojums:
- Transversālā Merkatora projekcija (TM)
- Centrālais meridiāns: 24° austrumu garums
- Mēroga koeficients centrālajā meridiānā: 0.9996
- Mērvienība: metrs
- GRS-80 elipsoīds
Koordinātu transformācija:
Dažādos datu avotos var būt dažādas koordinātu sistēmas, tāpēc nepieciešama transformācija:
- No GPS (WGS-84) uz LKS-92
- No vecajām sistēmām uz LKS-92
- No lokālām sistēmām uz valsts sistēmu
Augstumu sistēmas:
- LAS-2000,5 - Latvijas normālo augstumu sistēma
- BAS-77 - Baltijas augstumu sistēma 1977
- Elipsoīda augstumi - no GNSS mērījumiem
Nozīme mērniecībā:
Pareiza koordinātu sistēmas izmantošana nodrošina:
- Mērījumu savietojamību ar citiem datiem
- Precīzu objektu novietojumu
- Datu apmaiņu starp dažādām institūcijām
- Ilglaicīgu datu izmantojamību