Atpakaļ uz vārdnīcu
Vispārīgie termini
Ģeodēziskais tīkls
Savstarpēji saistītu ģeodēzisko punktu sistēma ar precīzi noteiktām koordinātām, kas kalpo kā pamats visiem mērniecības darbiem.
Ģeodēziskais tīkls ir savstarpēji saistītu ģeodēzisko punktu sistēma, kas nodrošina vienotu koordinātu un augstumu atskaites sistēmu visā teritorijā. Latvijā valsts ģeodēzisko tīklu uztur Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA).
Ģeodēziskā tīkla līmeņi:
- Nulles klases tīkls - augstākās precizitātes GNSS punkti (IGS stacijas)
- 1. klases tīkls - valsts pamattīkls, triangulācijas punkti
- 2. klases tīkls - tīkla blīvinājums
- 3. klases tīkls - vietējie tīkli pilsētās un apdzīvotās vietās
- Nivelēšanas tīkls - augstumu atskaites sistēma
Latvijas ģeodēziskais tīkls:
- Plāniskais tīkls - aptuveni 5000 punktu ar X, Y koordinātām
- Augstumu tīkls - vairāk nekā 6000 nivelēšanas reperu
- LatPos - pastāvīgo GNSS bāzes staciju tīkls (27 stacijas)
- EUPOS - integrācija Eiropas pozicionēšanas sistēmā
Ģeodēziskā tīkla nozīme:
- Nodrošina vienotu koordinātu sistēmu
- Ļauj sasaistīt dažādu laiku mērījumus
- Nodrošina mērījumu piesaisti valsts koordinātu sistēmai
- Ļauj kontrolēt mērījumu precizitāti
Tīkla punktu veidi:
- Triangulācijas punkti - ar tornīšiem vai piramīdām
- Poligonometrijas punkti - betona stabi vai metāla tapas
- Nivelēšanas reperi - metāla tapas ēkās vai betona stabiņos
- GNSS pastāvīgās stacijas - nepārtraukti darbojošās antenas
Mērniecības tīkli:
Veicot mērniecības darbus, mērnieks izveido vietējo ģeodēzisko tīklu:
- Piesaista mērījumus valsts tīklam
- Izveido darba punktus objektā
- Veic kontroles mērījumus
- Izlīdzina tīklu un novērtē precizitāti
Ģeodēziskais tīkls ir fundamentāls elements, kas nodrošina visu mērniecības darbu savstarpējo saskaņotību un precizitāti Latvijā.