Mērniecība
Praktiska darbība, kas ietver attālumu, leņķu un augstumu mērīšanu, lai noteiktu punktu precīzu atrašanās vietu un izstrādātu kartes vai plānus.
Mērniecība ir praktiska disciplīna, kas nodarbojas ar Zemes virsmas, apakšzemes un virszemes objektu precīzu mērīšanu un attēlošanu. Tā ir geodezijas praktiskā puse, kas nodrošina konkrētus mērījumu rezultātus dažādām vajadzībām.
Mērniecības galvenie uzdevumi:
- Attālumu, leņķu un augstumu precīza noteikšana
- Punktu koordinātu aprēķināšana
- Topogrāfisko plānu un karšu izstrāde
- Zemes gabalu robežu noteikšana un apsekošana
- Būvniecības nospraudumu veikšana
- Izpildmērījumu dokumentēšana
Mērniecības nozīme Latvijā:
Latvijā mērniecība ir sertificēta profesija, un mērniecības darbus drīkst veikt tikai licencēti speciālisti. Mērniecības pakalpojumi ir nepieciešami zemes īpašumu darījumos, būvniecībā, infrastruktūras projektos un teritorijas plānošanā.
Mērniecības veidi:
- Kadastrālā mērniecība - zemes gabalu robežu noteikšana un reģistrācija
- Topogrāfiskā mērniecība - reljefa un objektu uzmērīšana plānu izstrādei
- Inženiertehniskā mērniecība - būvniecības un inženierdarbu ģeodēziskais nodrošinājums
- Hidrogrāfiskā mērniecība - ūdenstilpju dziļuma un gultnes mērījumi
Mūsdienu mērniecībā tiek izmantoti moderni instrumenti - elektroniskās tahimetrijas stacijas, GNSS uztvērēji, lāzerskeneri un bezpilota lidaparāti (droni), kas nodrošina augstu precizitāti un darba efektivitāti.