Azimuts

Azimuts ir horizontālais leņķis, ko mēra pulksteņrādītāja virzienā no ziemeļu virziena līdz virzienam uz noteiktu punktu vai objektu. Azimuts ir būtisks jēdziens navigācijā, ģeodēzijā un mērniecībā.

Azimuta veidi:

• Astronomiskais azimuts - mērīts no patiesā ziemeļu virziena (ņemot vērā Zemes rotācijas asi)
• Ģeodēziskais azimuts - mērīts no ģeodēziskā ziemeļu virziena koordinātu sistēmā
• Magnētiskais azimuts - mērīts no magnētiskā ziemeļu virziena (ko rāda kompass)
• Režģa azimuts - mērīts no koordinātu tīkla ziemeļu virziena

Azimuta nozīme mērniecībā:

Azimuts ir nepieciešams, lai:

• Noteiktu virzienu starp punktiem
• Orientētu mērniecības instrumentus
• Aprēķinātu koordinātas, izmantojot polāro metodi
• Veiktu robežu nospraušanu apvidū
• Izstrādātu kartes un plānus ar pareizu orientāciju

Azimuta mērīšana:

Azimutu var mērīt ar dažādiem instrumentiem:

• Kompasu - vienkārša metode magnētiskā azimuta noteikšanai
• Teodolītu vai tahimetru - precīzi leņķa mērījumi
• GNSS uztvērēju - aprēķinot virzienu starp diviem punktiem
• Astronomiskām metodēm - izmantojot Saules vai zvaigžņu pozīcijas

Magnētiskā deklinācija:

Starpību starp ģeodēzisko un magnētisko ziemeļu virzienu sauc par magnētisko deklināciju. Latvijā šī starpība ir aptuveni 7-8 grādi uz austrumiem, un tā laika gaitā mainās. Precīzos mērniecības darbos jāņem vērā šī korekcija.