Azimuts ir horizontālais leņķis, ko mēra pulksteņrādītāja virzienā no ziemeļu virziena līdz virzienam uz noteiktu punktu vai objektu. Azimuts ir būtisks jēdziens navigācijā, ģeodēzijā un mērniecībā.
Azimuta veidi:
- Astronomiskais azimuts - mērīts no patiesā ziemeļu virziena (ņemot vērā Zemes rotācijas asi)
- Ģeodēziskais azimuts - mērīts no ģeodēziskā ziemeļu virziena koordinātu sistēmā
- Magnētiskais azimuts - mērīts no magnētiskā ziemeļu virziena (ko rāda kompass)
- Režģa azimuts - mērīts no koordinātu tīkla ziemeļu virziena
Azimuta nozīme mērniecībā:
Azimuts ir nepieciešams, lai:
- Noteiktu virzienu starp punktiem
- Orientētu mērniecības instrumentus
- Aprēķinātu koordinātas, izmantojot polāro metodi
- Veiktu robežu nospraušanu apvidū
- Izstrādātu kartes un plānus ar pareizu orientāciju
Azimuta mērīšana:
Azimutu var mērīt ar dažādiem instrumentiem:
- Kompasu - vienkārša metode magnētiskā azimuta noteikšanai
- Teodolītu vai tahimetru - precīzi leņķa mērījumi
- GNSS uztvērēju - aprēķinot virzienu starp diviem punktiem
- Astronomiskām metodēm - izmantojot Saules vai zvaigžņu pozīcijas
Magnētiskā deklinācija:
Starpību starp ģeodēzisko un magnētisko ziemeļu virzienu sauc par magnētisko deklināciju. Latvijā šī starpība ir aptuveni 7-8 grādi uz austrumiem, un tā laika gaitā mainās. Precīzos mērniecības darbos jāņem vērā šī korekcija.