Atpakaļ uz vārdnīcu
Topogrāfija

Mērogs

Attiecība starp attālumu kartē vai plānā un atbilstošo attālumu dabā, ko izsaka kā proporciju.

Mērogs ir attiecība starp garumu kartē vai plānā un atbilstošo garumu dabā. Mērogs ļauj saprast, cik liela teritorija ir attēlota un ar kādu detalizācijas pakāpi.

Mēroga pieraksts:

  • Skaitliskais mērogs - attiecība 1:500 nozīmē, ka 1 cm plānā atbilst 500 cm (5 m) dabā
  • Lineārais mērogs - grafiska skala ar atzīmēm
  • Nosauktais mērogs - "viens centimetrs līdzinās pieci metri"

Mērniecībā izmantotie mērogi:

  • 1:250 - ļoti detalizēti plāni, pilsētu apbūve
  • 1:500 - standarta topogrāfiskie plāni būvniecībai
  • 1:1000 - plašākas teritorijas, detālplānojumi
  • 1:2000 - ciematu un pilsētu plāni
  • 1:5000 - pagastu teritorijas
  • 1:10000 - novadu kartes

Mēroga izvēle:

Mēroga izvēli nosaka:

  • Uzdevuma veids - būvniecībai nepieciešami lielāki mērogi
  • Teritorijas izmērs - lielākām platībām mazāki mērogi
  • Nepieciešamā detalizācija - inženiertīkliem lielāks mērogs
  • Normatīvo aktu prasības - būvniecībā noteikti minimālie mērogi

Mēroga ietekme uz precizitāti:

Jo lielāks mērogs (mazāks skaitlis), jo:

  • Precīzāk var attēlot detaļas
  • Mazāka grafiskā kļūda
  • Nepieciešami precīzāki mērījumi
  • Lielāks lapu skaits lielām teritorijām

Digitālie plāni:

Mūsdienu digitālajos plānos mērogs ir nosacīts - datus var aplūkot jebkurā palielinājumā. Tomēr plāns tiek izstrādāts noteiktam mērogam, kas nosaka mērījumu precizitāti un detalizācijas līmeni.

Grafiskā precizitāte:

Pieņemts, ka cilvēka acs spēj atšķirt līnijas, kas ir vismaz 0,1 mm attālumā. Tāpēc grafiskā precizitāte mērogā 1:500 ir 0,1 × 500 = 50 mm jeb 5 cm dabā.

Mērogs - Mērniecības Vārdnīca | Topoprojekts