Mērogs

Mērogs ir attiecība starp garumu kartē vai plānā un atbilstošo garumu dabā. Mērogs ļauj saprast, cik liela teritorija ir attēlota un ar kādu detalizācijas pakāpi.

Mēroga pieraksts:

• Skaitliskais mērogs - attiecība 1:500 nozīmē, ka 1 cm plānā atbilst 500 cm (5 m) dabā
• Lineārais mērogs - grafiska skala ar atzīmēm
• Nosauktais mērogs - "viens centimetrs līdzinās pieci metri"

Mērniecībā izmantotie mērogi:

• 1:250 - ļoti detalizēti plāni, pilsētu apbūve
• 1:500 - standarta topogrāfiskie plāni būvniecībai
• 1:1000 - plašākas teritorijas, detālplānojumi
• 1:2000 - ciematu un pilsētu plāni
• 1:5000 - pagastu teritorijas
• 1:10000 - novadu kartes

Mēroga izvēle:

Mēroga izvēli nosaka:

• Uzdevuma veids - būvniecībai nepieciešami lielāki mērogi
• Teritorijas izmērs - lielākām platībām mazāki mērogi
• Nepieciešamā detalizācija - inženiertīkliem lielāks mērogs
• Normatīvo aktu prasības - būvniecībā noteikti minimālie mērogi

Mēroga ietekme uz precizitāti:

Jo lielāks mērogs (mazāks skaitlis), jo:

• Precīzāk var attēlot detaļas
• Mazāka grafiskā kļūda
• Nepieciešami precīzāki mērījumi
• Lielāks lapu skaits lielām teritorijām

Digitālie plāni:

Mūsdienu digitālajos plānos mērogs ir nosacīts - datus var aplūkot jebkurā palielinājumā. Tomēr plāns tiek izstrādāts noteiktam mērogam, kas nosaka mērījumu precizitāti un detalizācijas līmeni.

Grafiskā precizitāte:

Pieņemts, ka cilvēka acs spēj atšķirt līnijas, kas ir vismaz 0,1 mm attālumā. Tāpēc grafiskā precizitāte mērogā 1:500 ir 0,1 × 500 = 50 mm jeb 5 cm dabā.