Mērogs ir attiecība starp garumu kartē vai plānā un atbilstošo garumu dabā. Mērogs ļauj saprast, cik liela teritorija ir attēlota un ar kādu detalizācijas pakāpi.
Mēroga pieraksts:
- Skaitliskais mērogs - attiecība 1:500 nozīmē, ka 1 cm plānā atbilst 500 cm (5 m) dabā
- Lineārais mērogs - grafiska skala ar atzīmēm
- Nosauktais mērogs - "viens centimetrs līdzinās pieci metri"
Mērniecībā izmantotie mērogi:
- 1:250 - ļoti detalizēti plāni, pilsētu apbūve
- 1:500 - standarta topogrāfiskie plāni būvniecībai
- 1:1000 - plašākas teritorijas, detālplānojumi
- 1:2000 - ciematu un pilsētu plāni
- 1:5000 - pagastu teritorijas
- 1:10000 - novadu kartes
Mēroga izvēle:
Mēroga izvēli nosaka:
- Uzdevuma veids - būvniecībai nepieciešami lielāki mērogi
- Teritorijas izmērs - lielākām platībām mazāki mērogi
- Nepieciešamā detalizācija - inženiertīkliem lielāks mērogs
- Normatīvo aktu prasības - būvniecībā noteikti minimālie mērogi
Mēroga ietekme uz precizitāti:
Jo lielāks mērogs (mazāks skaitlis), jo:
- Precīzāk var attēlot detaļas
- Mazāka grafiskā kļūda
- Nepieciešami precīzāki mērījumi
- Lielāks lapu skaits lielām teritorijām
Digitālie plāni:
Mūsdienu digitālajos plānos mērogs ir nosacīts - datus var aplūkot jebkurā palielinājumā. Tomēr plāns tiek izstrādāts noteiktam mērogam, kas nosaka mērījumu precizitāti un detalizācijas līmeni.
Grafiskā precizitāte:
Pieņemts, ka cilvēka acs spēj atšķirt līnijas, kas ir vismaz 0,1 mm attālumā. Tāpēc grafiskā precizitāte mērogā 1:500 ir 0,1 × 500 = 50 mm jeb 5 cm dabā.