Atpakaļ uz vārdnīcu
Inženierģeodēzija
Ģeotehniskā izpēte
Grunts un pamatnes īpašību izpēte pirms būvniecības, lai noteiktu piemērotākos pamatu risinājumus.
Ģeotehniskā izpēte ir inženierģeoloģisks pētījums, kas nosaka grunts un pamatnes fizikālās un mehāniskās īpašības. Lai gan tas nav tiešs mērniecības darbs, ģeotehniskā izpēte cieši saistīta ar ģeodēziju un topogrāfisko uzmērīšanu.
Ģeotehniskās izpētes mērķi:
- Noteikt grunts slāņu sastāvu un biezumu
- Novērtēt grunts nestspēju
- Noteikt gruntsūdens līmeni
- Izvērtēt pamatu risinājumu piemērotību
- Identificēt būvniecības riskus
Izpētes metodes:
- Urbumi - grunts paraugu ieguve analīzei
- Statiskā zondēšana (CPT) - grunts pretestības mērījumi
- Dinamiskā zondēšana - ātra grunts izpēte
- Šurfu rakšana - vizuāla grunts apsekošana
- Laboratorijas analīzes - detalizēti grunts testi
Saistība ar mērniecību:
- Urbumu pozicionēšana - koordinātu noteikšana ar GNSS
- Urbumu augstumi - piesaiste augstumu sistēmai
- Topogrāfiskais plāns - urbumu vietu attēlošana
- Šķērsgriezumi - grunts slāņu vizualizācija
Ģeotehniskā atskaite satur:
- Teritorijas vispārējo raksturojumu
- Urbumu atrašanās vietu plānu
- Grunts profilus un aprakstus
- Laboratorijas testu rezultātus
- Secinājumus un rekomendācijas
Kad nepieciešama ģeotehniskā izpēte?
- Pirms jebkuras ēkas būvniecības
- Ceļu un tiltu projektēšanai
- Pazemes būvju plānošanai
- Teritorijās ar sarežģītiem grunts apstākļiem
- Būvju pārbūvei ar papildu slodzēm
Izpētes apjoms:
Urbumu skaits un dziļums atkarīgs no:
- Ēkas lieluma un nozīmīguma
- Grunts sarežģītības pakāpes
- Būvnormatīvu prasībām
- Vēsturiskajiem datiem par teritoriju
Kvalitatīva ģeotehniskā izpēte novērš pamatu problēmas un nodrošina ēkas ilgtspējīgu ekspluatāciju.